Fondi un finanšu programmas

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, īstenojot ES reģionālo politiku,  izmanto ES sniegto finanšu palīdzību ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem finanšu palīdzību, ir ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Kohēzijas fonds (KF), kuru vadību Latvijā nodrošina Finanšu ministrija.

Eiropas Sociālais fonds(ESF) izveidots 1957.gadā, un tā mērķis ir veicināt nodarbinātību Eiropas Savienības dalībvalstīs, novērst visu veidu diskrimināciju un nevienlīdzību darba tirgū, kā arī attīstīt cilvēkresursus un veicināt informācijas sabiedrības izveidi.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) izveidots 1957.gadā, lai izlīdzinātu reģionālās atšķirības Kopienas ietvaros. Šī fonda ietvaros palīdzība tiek sniegta mazāk attīstītajiem reģioniem, galvenokārt koncentrējoties uz publiskās infrastruktūras uzlabošanu un uzņēmējdarbības veicināšanu.

Kohēzijas fonds (KF) ir viens no ES  reģionālās politikas finanšu instrumentiem, kura mērķis ir izlīdzināt valstu starpā pastāvošās ekonomiskās un sociālās atšķirības. Tas izveidots, lai finansētu liela mēroga infrastruktūras attīstības pasākumus (projektus) vides aizsardzības un transporta jomā. Fonds sniedz finansiālu ieguldījumu projektiem, lai sasniegtu ES noteiktos mērķus vides un transporta jomās, īstenotu ES politikas un sasniegtu direktīvās noteiktās prasības.

Zemkopības ministrijas izstrādātā Lauku attīstības programma 2007.–2013. gadam ir politikas plānošanas dokuments, kuru realizējot, Latvijā tiek ieviests Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējums lauksaimniecības un lauku attīstībai.

Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam finansējums un pasākumi ir sadalīti četrās asīs.

Katrai asij ir norādīts mērķis, pasākumu kopums, kas palīdz šo mērķi sasniegt, un noteikts finansējums:

1. ass finansējums tiek virzīts pasākumiem, kas atbalsta ražošanas veicināšanu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs;
2. ass pasākumi saistās ar maksājumiem par mazāk labvēlīgiem apvidiem un bioloģiskās lauksaimniecības attīstību;
3. ass finansējums novirzīts pasākumiem, kas paredzēti lauku uzņēmējdarbības dažādošanai (nesaistītai ar lauksaimniecību), kā arī pašvaldībām lauku teritoriju sakārtošanai;
4. ass pasākumi tiks īstenoti ar LEADER pieeju.

Lai palīdzētu uzņēmumiem un iedzīvotājiem pielāgoties izmaiņām zivsaimniecībā, kā arī nodrošinātu ekonomisku un ekoloģisku ilgtspēju zivsaimniecības nozarē, Eiropas Zivsaimniecības fonds piešķir finansiālu atbalstu dažādu atbalsta pasākumu īstenošanai zivsaimniecības nozarē. šo pasākumu īstenošanai Latvijā Zemkopības ministrija sadarbībā ar sociālajiem partneriem sagatavoja un Eiropas Komisija apstiprināja rīcības programmu Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013. gadā.

Rīcības programmas galvenie mērķi:

• ar zivju resursiem līdzsvaroti un konkurētspējīgi zvejas uzņēmumi un Latvijas zvejas flote;
• kvalitatīvu, augstas pievienotās vērtības un tirgū pieprasījumam atbilstošu produktu ražojoši akvakultūras, iekšējo ūdeņu zvejniecības un apstrādes uzņēmumi;
• ar zivsaimniecību saistīto teritoriju un no zivsaimniecības atkarīgo cilvēkresursu integrēta un ilgtspējīga attīstība.

Rīcības programmā ir izdalīti pieci prioritārie virzieni:

1. prioritārais virziens „Pasākumi kopienas zvejas flotes sabalansēšanai”
2. prioritārais virziens „Akvakultūra, zveja iekšējos ūdeņos, zivsaimniecības un akvakultūras produktu apstrāde un mārketings”
3. prioritārais virziens „Kopējās ieinteresētības pasākumi”
4. prioritārais virziens „Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība”
5. prioritārais virziens „Tehniskā palīdzība”

ES programmas ir integrēts pasākumu kopums, lai veicinātu sadarbību starp dalībvalstīm ES politiku īstenošanai. Iekļaušanās ES programmās ļauj Latvijai piedalīties nozīmīgos ES procesos un svarīgu problēmu risināšanā, veidojot sadarbību ar citām dalībvalstīm un kandidātvalstīm, un piesaistot ES finanšu resursus. ES programmas ietver daudzveidīgus pasākumus, kuru galvenais mērķis ir Eiropas konkurētspējas palielināšana pasaulē un tirgus integrācija.

Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis ir stiprināt pārrobežu sadarbību ar kopēju vietēju un reģionālu ierosmju palīdzību, starpvalstu sadarbību ar tādu pasākumu palīdzību, kas veicina integrētu teritoriālu attīstību saistībā ar Kopienas prioritātēm, kā arī starpreģionu sadarbību un pieredzes apmaiņu attiecīgajā teritoriālajā līmenī.

Mūžizglītības programma ir izveidota ar mērķi ir sekmēt iestāžu sadarbību izglītībā un praktiskajā izglītošanā Eiropas mērogā.

Mūžizglītības programma darbojas no 2007. gada janvāra līdz 2013. gada decembrim. Programma ietver visus izglītības veidus un līmeņus, un tajā var iesaistīties jebkurā mūža posmā.

Mūžizglītības programmas mērķi

• caur mūžizglītību veicināt uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanos;
• sekmēt labāku darbavietu un augstākas sociālas saliedētības veidošanos;
• veicināt apmaiņu, sadarbību un mobilitāti starp izglītības un praktiskās apmācības sistēmām Eiropas Savienībā, lai padarītu tās par pasaules kvalitātes standartu izglītības jomā.

Ievērojamā čehu pedagoga Jana Amosa Komenska vārdā nosauktā Mūžizglītības programmas apakšprogramma Comenius aizsākās 1995. gadā.
Comenius programmā var iesaistīties audzēkņi, skolēni un pedagogi no pirmsskolas izglītības iestādēm, vispārizglītojošām, profesionālajām un tehniskajām vidusskolām, kā arī topošie skolotāji, skolotāju sagatavotāji un tālākizglītotāji.

Comenius programmas mērķi:

• attīstīt jaunu cilvēku un pedagoģisko darbinieku zināšanas un izpratni par Eiropas kultūru, vērtībām un valodu daudzveidību;
• palīdzēt jauniem cilvēkiem iegūt pamatprasmes un kompetences, kas vajadzīgas viņu personiskajai attīstībai, nodarbinātībai nākotnē un aktīvam Eiropas pilsoniskumam.

Leonardo da Vinci programma darbību Latvijā uzsāka 1998.gadā. Programmas mērķis - uzlabot profesionālās izglītības kvalitāti Eiropā un veicināt inovācijas ar starptautiskās sadarbības palīdzību.

Programma sniedz iespēju iegūt darba un dzīves pieredzi citā valstī, paplašināt cilvēka redzesloku, veicināt intelektuālo attīstību un celt vispārējo profesionālo zināšanu līmeni. Leonardo da Vinci programmas atbalstītajos projektos iespējams izstrādāt izglītības standartus un programmas, mācību līdzekļus un metodiku, veidot starptautiskus informācijas apmaiņas tīklus, kā arī uzziņas materiālus.

Erasmus apakšprogramma – Eiropas Savienības programma mobilitātei un sadarbībai augstākajā izglītībā. Tā Eiropas mērogā uzlabo:

• augstākās izglītības institūciju darbības kvalitāti;
• starptautisko sadarbību;
• valodu apguvi;
• starpkultūru izpratni;
• studentu un pasniedzēju mobilitāti Eiropas mērogā.

Erasmus programmā var piedalīties augstākās izglītības institūcijas, kam ir piešķirta Erasmus Universitātes harta. Erasmus programma ir viena no piecām Mūžizglītības programmām, un tā darbojas Mūžizglītības programmas dalībvalstīs.

Grundtvig programma, kas ir nosaukta dāņu filozofa, teologa, mūžizglītības idejas autora Nikoloja Frederika Severīna Grundtviga vārdā, ir viena no Mūžizglītības programmas apakšprogrammām pieaugušo formālās un neformālās izglītības veicināšanai.

Grundtvig programmas mērķi:

• veicināt pieaugušo izglītības pieejamību un piedāvājumu;
• veicināt jauninājumu, netradicionālu pieeju un alternatīvo mācību metožu ieviešanu pieaugušo izglītībā.

Caurviju programma ietver politikas attīstību (arī Mācību braucieni); valodu apguvi; jaunās tehnoloģijas; labākas pieredzes izplatīšanu.

Mācību braucieni – tā ir informācijas, pieredzes un ideju apmaiņa starp Mūžizglītības programmas dalībvalstu izglītības vadošajiem speciālistiem.

Žana Monē programma darbību uzsāka 1989. gadā, lai mudinātu pasaules universitātes skaidrot Eiropas Savienības (ES) mierīgas līdzāspastāvēšanas un integrācijas modeli, un ES politikas virzienus un ārpolitikas darbību.

Programmas mērķi:

• veicināt augstas kvalitātes docēšanu un pētniecību aktivitātes Eiropas integrācijas pētījumu jomā augstskolās Eiropas Savienībā un ārpus tās;
• veicināt akadēmisko speciālistu un Eiropas pilsoņu kopumā zināšanas un informētību par Eiropas integrācijas jautājumiem;
• atbalstīt galvenās Eiropas institūcijas, kas nodarbojas ar Eiropas integrācijas jautājumiem;
• atbalstīt augstas kvalitātes Eiropas apvienību un institūciju pastāvēšanu, kas aktīvi darbojas izglītībā un apmācībā.

Programma "Eiropa pilsoņiem" (2007-2013)  ir izveidota, lai ieviestu tiesību aktus, kuru mērķis ir atbalstīt plašu pasākumu klāstu un organizācijas, kas veicina „aktīvu Eiropas pilsonisko apziņu”, t.i., iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti Eiropas integrācijas procesā.

Jaunatne darbībā ir Eiropas Savienības programma, kas paredzēta 13 līdz 30 gadus veciem jauniešiem, un ir balstīta uz neformālo izglītību.

Programma Jaunatne darbībā sniedz būtisku ieguldījumu jauniešu prasmju un zināšanu apgūšanas procesā un ir kā atbilde jaunatnes jomas attīstībai Eiropā. Tās mērķis ir Eiropas pilsonības apzināšanās veicināšana jauniešu vidū, kā arī jauniešu iesaistīšana Eiropas nākotnes veidošanā.

Eiropas Savienības programma Kultūra (2007-2013) ir izveidota, lai uzlabotu kopējo kultūras telpu Eiropas iedzīvotājiem, kas balstīta uz kopēju kultūras mantojumu, attīstot sadarbību kultūras jomā starp kultūras pakalpojumu sniedzējiem valstīs, kas līdzdarbojas šajā Programmā, ar mērķi sekmēt Eiropas pilsonības izvirzīšanu priekšplānā. Programma ir atvērta kultūras industrijām, kas nav audiovizuālās industrijas, jo īpaši mazajiem kultūras uzņēmumiem, ja šādas industrijas darbojas kā bezpeļņas struktūras kultūras jomā.

Eiropas Savienības programma Progress ir jaunā ES nodarbinātības un sociālās vienotības programma, kas darbojas kopīgi ar Eiropas Sociālo fondu.

Tā ir sadalīta piecās politikas nodaļās:

• nodarbinātības;
• sociālās iekļaušanas un aizsardzības;
• darba apstākļu;
• nediskriminācijas;
• dzimumu līdztiesības.

Eiropas Savienības 7.Ietvara programma izveidota, lai atbildētu uz Eiropas nodarbinātības vajadzībām un konkurētspēju, tā atbalsta pētniecību izraudzītajās prioritārajās jomās ar mērķi veidot vai saglabāt Eiropas Savienības kā pasaules līderi šajos sektoros.

Šo ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) ietvaros un stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalsti.

Šo ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) ietvaros un stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalsti.

Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI) ir Latvijas Republikas valsts budžeta programma.

KPFI mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu (piemēram, īstenojot pasākumus ēku energoefektivitātes uzlabošanai gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, tehnoloģiju, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus attīstīšanu un ieviešanu, kā arī īstenojot integrētus risinājumus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai).